Pieredzes terapija - terapija, kas panāk izmaiņas un risina simptomu cēloņus

Vai jūti iestrēgumu cīņā ar trauksmi, nomāktību, enerģijas un motivācijas trūkumu, dažādiem fiziskiem simptomiem, neskatoties uz to, ka jau esi ar sevi strādājis un pat, iespējams, jau bijis terapijā?

Vai problēmas/grūtības apzināšanās sarunas formātā ar speciālistu nodrošinās, ka simptomi pazudīs pilnībā un vairs neatkārtosies?

Tradicionālā terapija sarunas formātā ar psihologu ir tā, kas ļauj labāk saprast to, kas notiek, iespējams kāpēc, un ļauj izstrādāt stratēģijas izmaiņām. Šādā terapijā panākums ir insaits – kāda sasāpējuša jautājuma izpratne (“puzle tiek salikta” 🧩), kaut kas tiek izprasts un apzināts. Bet diemžēl bieži vien ar intelektuālu izpratni ir par maz, lai notiktu transformatīvas izmaiņas – simptomi, sūdzības paliek…

Ļoti bieži vien šādas terapijas laikā tiek pieņemtas limitācijas un ierobežojumi, ka problēmu atrisināt neizdosies, simptomi paliks, bet var iemācīties ar tiem sadzīvot, menedžēt, tos vadīt… Ļoti reti būs gadījums, kad simptoms/problēma pazudīs pavisam vai vismaz lielākajā mērā.

Vai tas nozīmē, ka tāda terapija nestrādā un nav vajadzīga?
Atbilde ir nē: lielākoties tā ir palīdzoša un uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti, lai gan bieži ne tik lielā mērā, kā cilvēks to vēlētos vai bija cerējis, dodoties pie speciālista.

Kādēļ neizdodas atrisināt simptomus-problēmu pilnībā?

Simptomu cēlonis lielākoties ir neapzināts emocionālās iemācīšanās rezultāts. Proti, bieži vien pat īsti nav skaidras apzinātas atmiņas par noteikto emocionālo vai uzvedības reakciju. Cilvēks tikai piedzīvo, piemēram, trauksmi sociālās situācijās, bet īsti nesaprot, kad un kāpēc tas sākās. Tikai kognitīva runāšana par to ir saistāma ar simptomu menedžēšanu (coping), bet ne cēloņa mainīšanu.

Cēlonis bieži vien ir neapzināta emocionāla reakcija, ko sauc par implicīto atmiņu. Tā ir kā automātiska reakcija, kas izveidojusies no pagātnes pieredzēm, pat ja Jūs šīs pieredzes skaidri neatceraties.

Piemēram: Ja bērnībā Tevi bieži kritizēja par dusmu izrādīšanu, Tavas smadzenes varētu būt “iemācījušās”, ka dusmas ir bīstamas, un tagad Tu varētu just trauksmi, pat nespējot paskaidrot, kāpēc.

Tikai runāšana par to, ka trauksmes cēlonis nav pamatots, un dažādas sevis nomierināšanas vai kognitīvas tehnikas neizmainīs faktu, ka noteiktajās situācijās trauksme parādīsies.
Tieši šādos gadījumos pieredzes terapija spēj iedot to, ko parasta sarunāšanās nespēj – dziļāku, emocionālu un ķermenisku pieredzi (🤲), kas pārraksta vecās neapzinātās pārliecības.

Kā tas izskatās praksē?

Piemēram, pieredzes terapijā, strādājot ar iepriekš minēto piemēru par dusmu apspiešanu, terapeits varētu palīdzēt Jums drošā vidē izjust un izpaust šīs apspiestās dusmas. Šī jaunā pieredze – dusmu izjušana un izpaušana bez negatīvām sekām – palīdz “pārrakstīt” veco, neapzināto pārliecību, ka dusmas ir bīstamas. Tā ir emocionāli koriģējoša pieredze.

Kas ir Pieredzes terapija?

Pieredzes terapija nav nekas pavisam jauns, bet var uzskatīt, ka tieši šobrīd tā ir terapeitiskā pieeja, ko var uzskatīt par modernāko, jaunāko pieeju psiholoģijā. Tā ir transformējoša pieeja, kas koncentrējas uz problēmas cēloņu, sakņu izmaiņām, pretēji seku/simptomu menedžēšanai.

Tās pamatā ir ideja, ka transformatīvu izmaiņu pamatā nav intelektuāla izpratne par savu problēmu, bet izdzīvota, izjusta, ķermeniska korektīva pieredze. Izmaiņas notiek, piekļūstot dziļām implicītām atmiņām, kuras izmaina ar koriģējošu pieredzi.

Pieredzes terapija nav konkrēts terapijas virziens, bet veidojusies no dažādām terapijām un drīzāk var runāt par dažādu ideju, tehniku un metožu saplūšanu, kuras vieno kopēji principi un pieeja. Kopumā tas atspoguļo psiholoģijas attīstību uz integrētu pieeju, kur prāts, ķermenis un emocijas viss tiek skatīts kopumā, lai nodrošinātu labāku izpratni par to, kas notiek, un panāktu optimālu atveseļošanos/dziedināšanu.

Tradicionālā kognitīvi orientēta terapija vs. Pieredzes terapija

🔵 Tradicionālā kognitīvā pieeja: top-down (no augšas uz leju)

• Sarunas formā pēta klienta dzīvi, kas ir noticis un kāpēc

• Analizē domas: “Kādas ir manas domas?”

• Plāno uzvedību: “Ko es varu darīt savādāk?”

• Izmanto kognitīvās stratēģijas: “Kā es varu mainīt savus uzskatus?”

🟢 Pieredzes terapija: bottom-up (no apakšas uz augšu)

• Pievēršas emocionālajām atmiņām, ķermeņa sajūtām un emocijām šeit un tagad.

• Izmanto apzinātību 🧘, lai piekļūtu dziļākajām zemapziņas pārliecībām.

• Piedāvā koriģējošas emocionālās pieredzes, kas pārraksta vecos modeļus.

🌍Pieredzes terapijas vēsturiskās saknes

Jau kopš 1950. gadiem Karls Rodžers aizsāk ideju, ka pieredze, kas notiek “šeit un tagad” ir ļoti nozīmīga terapijas procesā. Tas nozīmē, ka stāsti par pagātni ir būtiski vien tik, cik tie šobrīd iedarbina konkrētus emocionālus procesus.

Fritza Perla Geštalta terapija ir pieskaitāma pie šī virziena aizsākumiem, jo tajā tiek izmantota “lomu izspēle” 🎭 un uzmanības pievēršana ķermenim.

Vilhelma Raiha ķermeņa psihoterapija bija nozīmīgs sākums ķermeņa orientētajām pieredzes terapijas pieejām, kam turpinājums ir Aleksandra Lovena Bioenerģētiskā pieeja, kas pētīja, kā caur fiziskām ķermeņa kustībām var izpaust apspiestās emocijas.
Viena no populārākajām ķermenī orientētajām metodēm šobrīd ir Pītera Levīna Somatiskās pieredzes terapija, kas ļoti labi strādā ar traumu, jo caur ķermeņa sajūtām piekļūst nervu sistēmai un palīdz tai atgriezties regulētākā stāvoklī.

Iekšējās ģimenes sistēmas (Internal Family Systems) terapija, ko izstrādāja Ričards Švarcs, piedāvā psihes daļu modeli terapijā. Tās mērķis ir panākt iekšējās pasaules integrāciju – vienotību, kas traumas, negatīvu pieredžu rezultātā ir zaudējusi veselumu.

Koherences terapijas pienesums ir pieeja caur kuru tiek atklātas dziļas, neapzinātas emocionālas pārliecības un shēmas. Tā arī izveido atmiņas rekonsolidācijas modeli - negatīvo emocionālo atmiņu pārrakstīšana, kas ir galvenā sastāvdaļa, pieredzes terapijas pieejā.

Pieredzes terapijas pamatprincipi

🌱Cēloņu līmeņa dziedināšana
Nenotiek tikai simptomu menedžments, bet tiek adresēti dziļākie cēloņi konkrētajai problēmai. Šo dziļo neapzināto reakciju un pārliecību izmainīšanai nepieciešamas transformējošas, jaunas emocionālās pieredzes.

🧘Apzinātība kā sevis izpētes (nevis pašregulācijas) rīks
Apzinātība šajā gadījumā nav tikai regulēšanas/nomierināšanas metode (kā kognitīvi biheviorālajā terapijā), bet veids, kā izpētīt savas reakcijas. Klienti tiek aicināti vērst niansētu uzmanību uz to, kas ar viņiem notiek (domas, emocijas, ķermeņa reakcijas), lai neapzinātais kļūtu apzināts.

🛡️Drošība ķermenī un nervu sistēmā
Drošība ir pamats, lai klients spētu patiešām pieskarties dziļākajiem psihes slāņiem, neiestrēgstot intelektuālā runāšanā vai aizsargreakcijās.

Tradicionālajā terapijā tam pievērš par maz nozīmes. Tādēļ bieži vien klienta nervu sistēma ir tālu no pietiekama līmeņa, lai notiktu dziļi terapeitisks, transformējošs darbs. Tipiski tas nozīmē, ka klientam ir grūti atcerēties sāpīgus notiekumus, viņš apjūk, iestrēgst, intelektualizē paliek vien kognitīvā līmēnī runājot par savu problēmu, lai gan izmaiņām nepieciešama nevien sapratne, bet emocionāli korektīva pieredze.

Pieredzes terapijā izmanto dažādas ķermeņa, elpošanas u.c. tehnikas, lai veicinātu nervu sistēmas regulāciju un ienestu klienta sistēmā drošību.

🎯Terapeitiskais fokuss uz šeit un tagad
Pretēji nestrukturētai stāstīšanai par dzīvi, pieredzes terapijā klients tiek aicināts mērķtiecīgi fokusēties uz to, ko jūt, domā un sajūt ķermenī tieši šajā brīdī (šeit un tagad). Terapeits aktīvi jautā un vērš Jūsu uzmanību atkal un atkal uz to, ko Jūs šobrīd jūtat, domājat un sajūtat savā ķermenī. Piemēram, viņš varētu jautāt: 'Kas notiek Jūsu ķermenī tieši tagad, kad mēs runājam par šo situāciju?' Vai arī: 'Kādas emocijas Jūs šobrīd izjūtat?' Šis fokuss uz tagadni palīdz piekļūt dziļākām, neapzinātām emocijām un pārliecībām, kas citādi paliktu apslēptas. Spriedelēšana un teoretizēšana par dzīvi lielākoties tiek uzskatīta par neproduktīvu laiku.

🟢Simptomi un uzvedība netiek pataloģizēta
Pieredzes terapijā klienta simptomi, uzvedība un reakcijas netiek noliegtas, bet tiek meklēts izskaidrojums, kāpēc tie parādās. Tie var izzust, kad pamata cēlonis ir atklāts un izdziedināts.

Kāpēc būtiski strādāt ar simptomu/grūtību cēloņiem🌱?

Zems pašvērtējums, izvairīšanās uzvedība, nejūtīgums ir tikai sekas - tas kas redzams virspusē (kokam tas būtu stumbrs un lapas🌳). Pieredzes terapijas mērķis ir strādāt ar cēloņiem - grūtības saknēm🌱, kas ir emocionālās iemācīšanās apgūtas reakcijas un uzvedība, kas zemapziņā trigerē šos simptomus.

💡Smadzenes subkortikālās struktūras(piemēram, limibiskā sistēma) saglabā emocionālās iemācīšanās modeļus implicītā atmiņā, ļaujot prognozēt potenciālas briesmas. Piemēram, bērns, kurš tika sodīts par palīdzības lūgšanu, var iekšēji pieņemt: "Palīdzības lūgšana izraisa sāpes." Pieaugot, viņš neapzināti izvairās no palīdzības, pat ja tā nepieciešama.

🌟 Kā pieredzes terapija palīdz?
Tā vietā, lai mācītu klientiem pārvaldīt simptomus, piemēram, trauksmi, pieredzes terapija:

1. Identificē emocionālo sakni (piemēram, "Palīdzības lūgšana ir bīstama").

2. Rada jaunu emocionālu pieredzi, kas izaicina šo uzskatu.

3. Pārveido neironu tīklu, radot dziļas un ilgstošas pārmaiņas.

🧠 Neirozinātne par pieredzes terapiju

Neirozinātne pēta kā nervu sistēma t.sk. smadzenes ir saistītas ar domāšanu, uzvedību, emocijām, spēju rīkoties un komunicēt.

Var uzskatīt, ka psihoterapijai mūsdienās ir jābalstās neirozinātnes atziņās un terapijas efektivitāte lielā mērā var tikt izskaidrota no neirozinātnes viedokļa.

Līdz ar neirozinātnes attīstību un pētījumiem, tiek validētas vairākas no pieredzes terapijas pieejām un principiem:

Atmiņu rekonsolidācija - mehānisms kā tiek “pārrakstīta” pagātnē iemācītie neapzinātie emocionlās uzvedības un reakcijas modeļi. No neirozinātnes viedokļa atmiņu rekonsolidācija balstīta smadzeņu neiroplasticitātē - spējā pielāgoties un mainīt savu struktūru un funkcijas, veidot jaunas neironu saiknes un pārveidot esošās.

Implicītās(neapzinātas) atmiņas - neapzināto atmiņu neironu tīkli zemgarozas slānī, t.sk. limibiskajā sistēmā, kā cēlonis daudzām no traucējošām emocionālām reakcijām un uzvedībai, jo tās ir automātiskas un saistītas ar smadzeņu aizsargreakcijām.

Informācijas apstrāde virzienā no Apakšas uz augšu - neirozinātne apstiprina, ka efektīvai ārstēšanai nepieciešams ietekmēt smadzeņu dziļākos slāņus, kā, piemēram, limbisko sistēmu, amigdalu un ļoti efektīvi uz šiem dziļākajiem slāņiem var iedarboties ar somatiskām un apzinātības tehnikām. Virziens no Apakšas uz augšu nozīmē, ka vispirms tiek regulētas ķermeņa un emociju reakcijas, kas ļauj augstākajiem smadzeņu slāņiem kā prefrontālajai garozai to labāk izprast un integrēt.

Kādas terapijas ietilpst pieredzes terapiju grupā?

• Iekšējās ģimenes sistēmas terapija (Internal Family Systems)

• Somatiskā pieredzes terapija (Somatic Experiencing)

• EMDR (Eye Movement Desensitization and Reprocessing)

• Un citas, Latvijā gan mazāk pieejamas.

Pieredzes terapijas pielietojums

Pieredzes terapija ir īpaši efektīva traumas, piesaistes un emocionālās regulācijas grūtību jautājumos.
Pamata tehnikas ir fokuss uz šeit un tagad, emociju un ķermeņa reakciju vērošana, darbs ar psihes daļām, iztēles darbs (💭).

Drošība un apzinātība ir pieredzes terapijas pamatelementi, jo bez tiem nevar piekļūt dziļākajiem emocionālo atmiņu slāņiem.

Turpmākie soļi

Ja šāda terapeitiskā pieeja Tevi uzrunā, sazinies ar mani un piesakies uz bezmaksas 20 min konsultāciju, lai noskaidrotu vai pieredzes terapija atbilst Tavai situācijai un vai mēs varam to risināt terapijā.

Idejas rakstam ņemtas no:

• Zinātniskā raksta "Neuroscience-based psychotherapy: A position paper" by Cammisuli and Castelnuovo (2023), žurnāls Frontiers in Psychology.

• Grāmata Experiential Therapies for Treating Trauma: The Power of the Body, Mind, and Spirit by Dr. Eugene Senreich and others (2024).