Tu esi noguris sevi kontrolēt. No iekšējā kritiķa, kas nekad neapklust, sevis menedžmenta stratēģijām(gribasspēku, relaksācijas tehnikām, cenšanos domāt tikai pozitīvas domas….), kas īstermiņā liekas ka strādā, bet beigās tas ir slogs, kam ilgtermiņā nav iespējams sekot. Beigās tas tik nostiprina sajūtu, ka "ar mani nav kaut kas kārtībā”, īpaši, ja to nākas dzirdēt darbā, terapijā, pie kouča, vai kārtējā podkāstā.

Kāpēc iekšējā kontrole uztur trauksmi?

Menedžēšana ir mēģinājums tikt galā ar simptomu: apslāpēt dusmas, nejust trauksmi vai apklusināt kritiķi. Šī pieeja bieži rada iekšēju konfliktu starp apziņu un neapzināto emocionālo patiesību. Kad Tu apslāpē kaut ko, kam ir iemesls tur būt, iekšējais spiediens parasti pieaug.

Tava nervu sistēma šo kontroli neuztver kā risinājumu, bet gan kā uzbrukumu. Rezultātā organisms paliek hroniskā saspringuma stāvoklī. Trauksme neizzūd nevis tāpēc, ka Tu dari par maz vai kaut ko nesaproti, bet tāpēc, ka sistēma joprojām mēģina noturēt drošību ar kontroli.

Ļoti bieži šī dinamika sākas agrīnā dzīvē. Kontrole bija veids, kā izdzīvot. Kā justies droši. Kā nopelnīt pieņemšanu. Iespējams tas jau nestrādāja bērnībā, bet tie bija labākie mēģinājumi piemēroties tiem nedrošajiem apstākļiem. Vēl jo vairāk tā kontrole nestrādā tagad.

Kas notiek, kad Tu centies ar visiem spēkiem apslāpēt to, kam ir iemesls tur būt?

Iekšējais kritiķis – kritizē Tevi pirmais, lai pasargātu no kritikas no citiem. Trauksme – brīdina par draudiem. Slinkums un prokrastinācija ir reakcijas uz hronisku pārslodzi, ilgstošu nedrošību, kam vairs nav resursu

Cik ilgi iespējams sevi kontrolēt, apslāpēt to, kas ir?

Atkarībā no iekšējiem resursiem atrasties saspringumā iespējams gana ilgi, bet ne mūžīgi. Kad kontrole ir bijusi pārāk ilga un spēcīga, pienāk brīdis, kad Tu vairs nejūti trauksmi, bet nejūti arī prieku. Paliek tukšums, nogurums, viss ir par daudz…

Transformēt nevis kontrolēt

IFS terapija piedāvā pavisam citu skatījumu un citu pieeju. Visām Tavām reakcijām ir jēga. Iespējams, tā ir novecojusi jēga, kas sakņojas pagātnē, bet tam ir bijusi jēga.

Depresija, trauksme, nogurums, prokrastinācija, nežēlīga iekšējā kritika, krāpšana, dusmas, perfekcionisms…tam visam ir iekšējs pamatojums.

Pirmais solis ir saprast kāpēc ar mani notiek tas kas notiek…

IFS pieeja ir sadzirdēt, iepazīt, izprast…. Tas ir ceļš kā transformēt, pārraugt, nevis kontrolēt, uzvarēt, menedžēt, apkarot…

Kāpēc menedžments lielākoties dod tikai īstermiņa rezultātu ?

Stratēģijas (domu mainīšana vai motivācija) koncentrējas uz sekām. Tās māca, kā uzvesties citādi, bet neizmaina to, kas ir cēlonis. Ja apakšā ir “gailošas ogles” (iekšējā loģika, kas ražo trauksmi), vējš vienmēr parādīsies un aizdedzinās atkal uguni. Tu vari pārsēsties citāv vietā no uguns, mainīt tehniku, pievienot jaunu ieradumu. Taču, kamēr ogles nav apdzēstas, tev nāksies to menedžēt atkal un atkal.

KBT metodes, koučings, elpošana, meditācija var būt lieliski resursi. Bet, ja sistēmā iekšā turpinās cīņa, ar jauniem instrumentiem var nepietikt.

IFS ir par pretējo procesu - iedziļināšanos, saprašanu, sajušanu, pieņemšanu, palīdzēšanu izaugt, izsērot un caur to transformēt.

Ja Tu jūti, ka kontrole ir kļuvusi par slogu, kas vairs nesniedz rezultātus , piesakies uz sarunu un skatīsimies kā varu Tev palīdzēt.

Jautājumi, kurus bieži uzdod:

Vai ikdienas prakses un disciplīna ir slikti?

Tas viss strādā un dod rezultātus, bet ja to pamatā kauns, tas visdrīzāk nebūs noturams ilgtermiņā.

“Es visu sapratu, kāpēc nav rezultātu?”

Ar izpratni vien bieži ir par maz. Daudzas reakcijas sakņojas nervu sistēmā, attīstības stadijā agrīnās smadzeņu daļās, kas netiek kontrolētas caur prefrontālo korteksu - domāšanu. Izmaiņas agrīnajās smadzeņu daļās - limbiskajā sistēmā, primāri būs bāzētas sajūtu izmaiņās.

“Es īsti neko nejūtu, man nav laika just…”

Nejušana visbiežāk ir aizsardzība pret pārslogotu sistēmu. IFS valodā tā ir kāda iekšējā daļa - menedžeris, kas aktīvi aizsargā sistēmu. Nejušana bieži saistīta ar spriedzi, miega traucējumiem, dusmām, attiecību konfliktiem un tukšuma sajūtu. Ieviešot vairāk drošības iekšējā sistēmā un attīstot prasmes just, difrencēt un būt kopā ar dažādām emocijām, daudzi no šiem simptomiem visticamāk pazudīs vai stipri samazināsies.