Vai esat kādreiz piedzīvojis, ka jūsu emocionālās reakcijas šķiet nekontrolējamas un neatbilstošas situācijai?

Varbūt jūs regulāri izjūtat stresu, trauksmi vai pat fiziskas reakcijas kā straujas asisspiediena maiņas, miega problēmas, hronisks nogurums, pat ja tas nav loģiski izskaidrojams? Šīs nepatīkamās situācijas, ja tās regulāri atkārtojas, var liecināt par jūsu nervu sistēmas disregulāciju – stāvokli, kurā tā nespēj elastīgi pielāgoties dažādiem dzīves izaicinājumiem.

Polivagālo teoriju, ko 20.gs. 90 gados attīstīja Stīvens Porges (Stehphen W. Porges), var uzskatīt par jaunu izpratni par to, kā cilvēka autonomā nervu sistēma reaģē uz stresu un apdraudējumu.

Viena no galvenajām šīs teorijas atziņām ir, ka cilvēku ciešanas un psiholoģiskās grūtības ir saistītas ar nervu sistēmas nespēju regulēt savus stāvokļus. To sauc par nervu sistēmas disregulāciju un tā izpaužas kā nespēja pāriet starp dažādiem nervu sistēmas režīmiem veselīgā un elastīgā veidā (iestrēgums).

💡Saskaņā ar polivagālo teoriju, nervu sistēma nepārtraukti skenē apkārtējo vidi un jūsu ķermeni (neirocepcija), lai noteiktu, vai situācija ir droša, nedroša vai dzīvībai bīstama. Tā noris zemapziņas līmenī, autonomi un nemanāmi no mūsu apziņas procesiem, nosakot mūsu nervu sistēmas reakciju uz konkrēto situāciju. Tas ir kā "fona režīms," kas vienmēr darbojas, ietekmējot to, kā mēs jūtamies un reaģējam pasaulē💡

Polivagālā teorija izdala trīs galvenās nervu sistēmas reakcijas:

1. Ventrālais vagālais stāvoklis: Aktivizējas, kad mēs jūtamies droši un kontaktā ar citiem. Tas ir stāvoklis, kad varam atslābināties, elpot viegli un baudīt dzīvi. Šajā stāvoklī esam mierīgi, sociāli un emocionāli stabili. Mēs jūtamies droši attiecībās, spējam būt atvērti un radoši.

   Terapeitiskajā kontekstā šis stāvoklis tiek uzskatīts par optimālo, lai veicinātu uzlabojumus. Lai būtu ventrāli vagālajā stāvoklī nepietiek vien ar apdraudējuma signālu pārtraukšanu - nervu sistēmai nepieciešami arī aktīvi drošības signāli, t.sk., mierīgs un "silts" balss tonis, atbalstošs acu kontakts un draudzīga sejas izteiksme. Šādi signāli aktivizē ventrālo vagālo sistēmu un palīdz ķermenim sajust “viss ir kārtībā”, nevis tikai “šobrīd nav draudu”.

2. Simpātiskais stāvoklis: Aktivizējas, kad uztveram draudus. Tā ir kā trauksmes poga par draudiem, kas var būt gan reāli draudi, gan iedomāti. Ķermenis mobilizējas, lai cīnītos vai bēgtu. Lai gan šis stāvoklis ir būtisks izdzīvošanai, ja tas kļūst hronisks, tas var izraisīt nopietnas emocionālās un fiziskās sekas. Iedomājies, ka "trauksmes zvans" skan nepārtraukti, pat ja reālu draudu nav - tas ir ceļš uz fizisku un emocionālu izsīkumu.

3. Dorsālais vagālais stāvoklis: Šis stāvoklis tiek aktivizēts, kad mēs uztveram situāciju kā bezcerīgu un dzīvībai bīstamu. Kad cīņa vai bēgšana šķiet neiespējama, nervu sistēma ieslēdz "atslēgšanās" režīmu, lai mūs pasargātu no neizturamām sāpēm.Tas izraisa sabrukuma vai atslēgšanās reakciju, kas kalpo kā pēdējais izdzīvošanas līdzeklis. Var būt grūtības sakontaktēt ar emocijām, spēku izsīkums, atsvešinātības sajūta un depresija. Šis stāvoklis, hroniski aktivizēts, var būt ļoti smags un ierobežojošs.

Iestrēgšana simpātiskajā (cīņas vai bēgšanas) vai dorsālajā vagālajā stāvoklī bieži vien izraisa ciešanas un dažādus psiholoģiskus un fiziskus simptomus dēļ kuriem cilvēki meklē palīdzību.

Simptomi, kas liecina par nervu sistēmas disregulāciju

Emocionālie simptomi:

• Trauksme un panikas lēkmes: Pastāvīga nemiera sajūta, sirdsklauves, elpas trūkums.

• Depresija: Noturīgs skumju stāvoklis, intereses zudums par ikdienas aktivitātēm.

• Aizkaitināmība un dusmu lēkmes: Pārmērīgas reakcijas uz sīkumiem, grūtības kontrolēt dusmas.

• Murgi un miega traucējumi: Biežas naktsmošanās, nespēja aizmigt vai uzturēt miegu.

Fiziskie simptomi:

• Straujas asinsspiediena izmaiņas: Pēkšņs asinsspiediena paaugstinājums vai pazeminājums, reiboņi.

• Sirdsklauves un tahikardija: Paātrināta sirdsdarbība, neregulārs sirds ritms.

• Pastiprināta svīšana: Svīšana bez fiziskas slodzes vai augstas temperatūras.

• Hronisks nogurums: Pastāvīgs enerģijas trūkums, pat pēc atpūtas.

• Gremošanas problēmas: Kuņģa sāpes, slikta dūša, zarnu trakta traucējumi.

• Muskuļu spriedze un sāpes: Galvassāpes, muguras sāpes, kakla stīvums.

• Elpošanas grūtības: Elpas trūkums, sajūta, ka nevar dziļi ieelpot.

• Imunitātes samazināšanās: Biežas saaukstēšanās vai citas saslimšanas.

Uzvedības simptomi:

• Prokrastinācija un motivācijas trūkums: Grūtības uzsākt vai pabeigt uzdevumus.

• Atkarības: Alkohola, narkotiku, ēdiena vai tehnoloģiju pārmērīga lietošana.

• Sociālā izolācija: Vēlēšanās izvairīties no sociālām situācijām, grūtības uzturēt attiecības.

• Impulsīva uzvedība: Neapdomīgi lēmumi, riskanta uzvedība.

Kā nervu sistēmas disregulācija ietekmē mūsu dzīvi?

Nervu sistēmas disregulācija var izraisīt:

• Attiecību problēmas: Grūtības saprasties ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem, jo ir sajūta, ka jāizstāvas, esam aizkaitināti vai emocionāli atsvešināti.

• Darba un mācību grūtības: Samazināta koncentrēšanās spēja, veiktspējas kritums, grūti fokusēties un sasniegt mērķus, jo traucē spēcīga trauksme vai pilnīga atsvešinātība.

• Zems pašvērtējums: Pastāvīga sevis kritizēšana, mazvērtības sajūta, jo ir sajūta, ka nekas neizdodas, nesanāk un esam defektīvi.

• Fiziskās veselības problēmas: Paaugstināts risks sirds slimībām, diabētam un citām hroniskām saslimšanām un ierpiekš minētie dažādie fiziskie ikdienas simptomi (hronisks nogurums, asinsspiediena problēmas, miega problēmas, dažādas sāpes, elpošanas grūtības, pazemināta imunitāte, jo ķermenis ilgtermiņā cieš no hroniska stresa.

Vienu un to pašu situāciju divi cilvēki var uztvert atšķirīgi, jo nervu sistēmas šā brīža stāvoklis ļoti ietekmē, kā reaģējam. Tas nozīmē, ka ne tikai ārējais stimuls, bet arī mūsu iekšējā fizioloģija (nervu sistēmas stāvoklis) nosaka mūsu atbildes reakciju. Piemēram, viens un tas pats notikums, uztverts ventrāli vagālajā stāvoklī, var šķist risināms mierā un ar ilgtermiņa skatījumu, savukārt simpātiskajā aktivizācijā tas izraisīs steidzamu “jārīkojas nekavējoties” reakciju, bet dorsālajā stāvoklī var radīt pārliecību, ka viss ir slikti un bezcerīgi.

Polivagālā teorija terapijā/psihoterapijā

Polivagālā teorija pati par sevi nav terapijas metode, taču tā sniedz būtisku ietvaru terapeitiskajam darbam. Deb Dana, kas pielāgoja šo teoriju terapijai, raksturo to šādi: "Polivagālā teorija ir zinātne par to, kā justies pietiekami droši, lai iemīlētos dzīvē un ļautos dzīves riskiem." Šī teorija palīdz veidot struktūru terapijai, kas var ievērojami uzlabot terapeitiskos rezultātus.

Polivagālās teorijas pamatuzskats ir tas, ka nervu sistēmas darbību var mainīt uz elastīgāku un noturīgāku, tādējādi palīdzot cilvēkam izkļūt no "izdzīvošanas" vai "traumas" režīmiem. Attīstot elastīgāku un noturīgāku nervu sistēmu, iespējams uzlabot savu dzīvesspēku un kopējo dzīves kvalitāti.

Polivagālās teroijas izmantošu savā darbā esmu apguvis tieši pie Deb Danas.

Polivagālā teorija pamattēze ir, ka drošības sajūta (ventrāli vagālais nervu sistēmas stāvoklis) ir nevis bonuss, bet gan priekšnoteikums dziļam psihoterapeitiskam darbam. Šajā “drošajā nervu sistēmas” stāvoklī iespējams piekļūt smadzeņu zonām, kas atbild par sociālo mijiedarbību, radošumu un mācīšanos, un tikai tajā ir iespējams dziļš darbs ar traumu un citām sarežģītām emocionālām pieredzēm.

Iekšējās ģimenes sistēmas (IFS terapija) un polivagālā teorija

IFS ir viena no terapijas metodēm, kas lieliski saskan ar polivagālās teorijas principiem. Šī pieeja koncentrējas uz dažādu mūsu psihes daļu harmonizēšanu, īpaši to, kas jūtas ievainotas vai apdraudētas.

Kā tas darbojas:

• Psihes Centrs “Patība”: Mūsu iekšējais kodols, kas ir līdzjūtīgs, zinātkārs un mierīgs...

• “Aizsargājošās daļas”: Tās, kas cenšas mūs pasargāt no sāpēm, bieži aktivizējot cīņas, bēgšanas vai sastinguma reakcijas.

• Terapeita loma: Palīdzēt klientam atjaunot saikni ar Psihes Centru “Es”, veicinot nervu sistēmas regulāciju un emocionālo dziedināšanu.

Polivagāli informēta IFS terapija apvieno ķermeņa un prāta darbu, lai atjaunotu nervu sistēmas elastību. Tā palīdz

• Regulēt nervu sistēmas stāvokļus: Izmantojot somatiskās tehnikas, piemēram, elpošanas vingrinājumus, apzinātību un ķermeņa apzināšanos.

• Izzināt un dziedināt traumas: Piekļūstot dziļākajām emocijām un atmiņām drošā vidē.

• Attīstīt emocionālo noturību: Stiprinot Psihes Centra “Es” spējas un harmonizējot psihes daļas.

Praktiskie soļi nervu sistēmas regulācijai

• Elpošanas tehnikas: Dziļa, ritmiska elpošana aktivizē ventrālo vagālo stāvokli un stabilizē asinsspiedienu.

• Apzinātības prakse: Koncentrēšanās uz tagadni palīdz mazināt trauksmi un regulēt fiziskās reakcijas.

• Fiziskās aktivitātes: Regulāras kustības, piemēram, pastaigas dabā vai joga, samazina stresa hormonu līmeni un uzlabo sirds un asinsvadu veselību.

• Sociālais atbalsts: Kvalitatīvs laiks ar tuviem cilvēkiem, arī atbalsta un izaugsmes grupas stiprina drošības sajūtu un pozitīvi ietekmē nervu sistēmu.

• Mākslinieciskās izpausmes: Zīmēšana, mūzika vai rakstīšana palīdz izpaust un apstrādāt emocijas, veicinot nervu sistēmas regulāciju.

• Veselīgs dzīvesveids: Sabalansēts uzturs, pietiekams miegs un stresa mazināšana pozitīvi ietekmē gan emocionālo, gan fizisko veselību.

Kā polivagāli informēts IFS terapeits, var jums palīdzēt

Tā ir holistiska terapeitiska pieeja, apvienojot ķermeņa un prāta aspektus.

• Droša un atbalstoša vide: Nevērtējoša pieņemšana.

• Palīdzēs izprast jūsu nervu sistēmas stāvokļus: Atpazīt un regulēt emocijas un fiziskās reakcijas.

• Veicinās saikni ar jūsu Psihes Centru “Patību”: Attīstīt iekšējo zināšanu par sevi, kas ved uz līdzsvaru un pašapziņu.

• Atbalstīs jūs ceļā uz dziedināšanu: Pagātnes traumu pārstrāde un veselīgāku uzvedības modeļu apgūšana.

• Sniedzot praktiskus instrumentus: Iemācot tehnikas, kas palīdzēs jums regulēt nervu sistēmu.

💡Ja lasītais Tevi tas uzrunā, piesakies uz bezmaksas konsultāciju! 📞