Kauna toksiskā ēna: izpratne un dziedināšana ar IFS terapiju

Kauns kā emocionāla identitātes trauma😔

Trauma ir viens no centrālajiem jēdzieniem mūsdienu psihoterapijā. Trauma var izpausties dažādos veidos, sākot no kara un negadījumiem līdz emocionālajām traumām attiecību kontekstā.

Ja bērns šo ziņu pieņem kā patiesību, tad iekšēja paškaunināšana ar laiku pārvēršas identitātē – vispārējā kauna sajūtā par sevi. Šī kauna sajūta, kas iegūta traumas pieredzes rezultātā, ir pamatā gandrīz visām psiholoģiskajām ciešanām, ko cilvēks piedzīvo turpmākajā dzīvē. Lielākoties turpmākajā dzīvē piedzīvotais kauns "krīt auglīgā augsnē" – ja jau es jūtos, ka kaut kas ar mani nav kārtībā, tad ir viegli noticēt arī citu cilvēku izteiktajām kaunināšanas ziņām.

IFS terapija piedāvā efektīvu pieeju, kā strādāt ar šo dziļi iesakņojušos kauna sajūtu. Pirms iedziļināties IFS metodēs, svarīgi saprast, kas ir kauns, kā tas atšķiras no vainas, un kā tas veidojas.

Kauns un vaina: Divas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas emocijas

Kauns un vaina ir emocijas, kas ietver paša cilvēka apzinātu situācijas izvērtējumu. Tām ir būtiskas atšķirības, kas nosaka atšķirīgu iekšējo pieredzi un atšķirīgi ietekmē rīcību:

Vaina: Koncentrējas uz rīcību – "Es rīkojos nepareizi." Vaina ir saistīta ar konkrētu darbību un mudina uz atbildību un labošanu ("Es izdarīju nepareizi, slikti").

Vaina vedina pamanīt, ka ir nodarīts kaitējums vai pārkāpums pret otru, un aicina izlabot nodarīto, tādā veidā atjaunojot vai "salabjot" attiecības.

Kauns: Koncentrējas uz identitāti – "Es esmu nepareizs, bezvērtīgs, defektīvs...." Kauns ir visaptverošs negatīvs vērtējums par sevi kā personu.

Kauns ir iekšējs process, kur viena iekšējā daļa kaunina citu, kas izjūt kaunu. Kauns rada bailes, izolāciju un reaktīvu niknumu, lai tik citi neieraudzītu "patiesību" par mums. 🙈

Kaunināšanas dinamika: no kritikas līdz toksiskumam 🗣️

Par kaunu var domāt gan kā par mentālo stāvokli (kauna sajūta), gan kaunināšanu (kā darbību). Kaunināšana bieži izpaužas kā kopējais vērtējums par personu, balstoties uz viņa rīcību, īpašībām, izskatu, kultūru vai dzīves apstākļiem.

Kaunināšana ir vērsta uz to, kāds cilvēks IR (viņā būtību), nevis tikai uz to, ko viņš izdarījis.

Attiecībā uz rīcību ir iespējams kaut ko mainīt, bet, 💡ja kaunināšana ir vērsta uz personību – tas ved uz strupceļu.

Kamēr vainas sajūta var būt motivējoša, kaunināšana parasti ir destruktīva, jo tā fokusējas uz personas identitāti kā tādu💡.

Kad kaunināt ir pedagoģiski?

Mentālās veselības kontekstā tiek diskutēts par kaunināšanas "pedagoģisko" vērtību. Lai gan vieglāka kritika reizēm tiek uzskatīta par "nekaitīgu", realitātē jebkura veida kaunināšana, pat ar "labiem nodomiem", ir emocionāli traumatiska un destruktīva. Pāri konfliktos, vecāki audzinot bērnus, vai pat vadītāji, mēdz izmantot kaunināšanu kā kontroles vai dominances instrumentu neapzinoties sekas, kādas piedzīvo kaunināmais.

Pastāv arī kauninātāji, kuri nemaz nedomā izlikties, ka kaunināšanai ir pozitīva ietekme – viņi kaunina, lai kontrolētu, justos pārāki vai kompensētu savu mazvērtību, pazeminot citus.

Kauns un IFS terapija: Ceļš uz dziedināšanu

Viena no lielākajām problēmām, kas saistīta ar kaunināšanu, ir tās internalizācija – ārējā kaunināšana ar laiku kļūst par daļu no cilvēka iekšējās balss, kas turpina kritizēt un noniecināt sevi.

💡Šī internalizētā iekšējā balss turpina kaunināšanu ilgi pēc tam, kad ārējais kauninātājs ir sen aizgājis, un IFS terapijā tā tiek identificēta kā "menedžeris" – aizsargājošā iekšējā daļa, kas, ironiskā kārtā, lai izvairītos no ārējas kaunināšanas, sāk kaunināt iekšēji, tādējādi radot milzīgu iekšēju spriedzi un ciešanas.💡

IFS terapijā kauns tiek atpazīts divos līmeņos:

1. Menedžera daļa: Šī ir internalizētā iekšējā balss, kas veic kaunināšanu, kritizēšanu un noniecināšanu.

2. Ievainotā daļa: Šī ir iekšējā daļa, kas ir kaunināšanas "adresāts" – daļa, kas jūt kaunu, sāpes un mazvērtību.

IFS terapijas transformējošais spēks ir līdzjūtīgs darbs ar abām šīm daļām.

Terapija palīdz klientam atpazīt un izprast menedžera daļas "labos nodomus" un aizsargājošos nolūkus (pat ja tie izpaužas kā iekšēja kaunināšana). Tas ļauj menedžera daļai pakāpeniski atslābināt savu destruktīvo kontroli un atbrīvot psihes iekšējo telpu pārmaiņām.

Kad menedžeris sāk uzticēties Patībai, ievainotā daļa var parādīties un sākt dziedināšanas procesu, saņemot nepieciešamo līdzjūtību un atbalstu, lai atbrīvotos no smagās nastas, ko tā nes, un atmestu maldīgos kauna rezultātā iegūtos uzskatus par sevi – defektivitāti, bezvērtību un citas negatīvas pārliecības. ✨

Dažādās iekšējās daļas, kas "aizsargā" no kauna (bet patiesībā - pastiprina ciešanas) 🎭

Skatoties no IFS terapijas perspektīvas ir iespējams identificēt vairāku veidu aizsargājošās daļas, kas sargā no kauna sajūtas. Kuras atpazīsti kā savējās?

• Konstantie perfekcionisti - šo daļu mērķis ir kontrolēt un "uzlabot" trūkumus, lai citi nepamanītu "sliktumu". Šīs daļas konstanti un nemitīgi "uzmana" visas jūsu domas, jūtas un rīcības, cenšoties panākt perfektumu un izvairīties no jebkādām kļūdām.. Iekšējā balss – "Kāpēc tu atkal tā rīkojies?", "Saņemies!" , "Ko par Tevi padomās citi?!". Ironiski, šī nepārtrauktā iekšējā kritika tikai pastiprina kaunu un mazvērtības sajūtu, jo nekad nav iespējams sasniegt perfekciju, un iekšējais kritiķis vienmēr atradīs, kam piesieties. Piemēram, kļūdoties prezentācijā, iekšējā balss saka: "Tu esi nekompetents un tagad visi to redz".

• Prevencijas stratēģi - šīs daļas cenšas izvairīties no kauna, mudinot uz nevainojamību, pārmērīgu pielāgošanos vai vājību slēpšanu. Domā: "Ja esmu perfekts, neviens neredzēs manu kaunu un manu "patieso defektivitāti"." Piemēram, strādājot paliekot krietni pēc darba laika, lai vienmēr būtu perfekti sagatavots sapulcēm, baidoties no kritikas. Šāda orientācija uz perfekcionismu liedz autentiskumu, spontānumu un patiesu dziļumu attiecībās.

• Reaktīvie aizsargi - kad kauns tomēr "izlaužas" un tuvojas apziņai, šīs iekšējās daļas reaģē ātri un bieži vien agresīvi, lai novērstu uzmanību no kauna sajūtas un aizsargātu ievainoto daļu no tālākām sāpēm. Šīs daļas mēģina novirzīt vainu uz citiem, izmantojot dažādas aizsardzības taktikas – uzbrukumu, kritiku, ironiju, nicināšanu vai pat fizisku agresiju. Piemēram, saņemot konstruktīvu kritiku, cilvēks var atbildēt aizkaitināti, aizstāvoties un vainojot kritizētāju. Šāda aizsardzības taktika ļauj nesajust savu kaunu. Diemžēl, tā bieži rada atbildes kaunināšanu un padziļina negatīvās emocijas.

• Mierinātāji aizsargi - lai izvairītos no kauna sajūtas, šīs daļas izmanto pašnomierināšanās stratēģijas: atkarības, t.sk. pārmērīga ēšana, alkohols, sociālie mēdiji, pornogrāfija u.c. Šīs stratēģijas var īslaicīgi "aizlāpīt" kauna sajūtu konkrētajā brīdī, taču kauns kā tāds paliek neizdziedināts un drīz vien atgriežas ar vēl lielāku spēku, veidojot atkarības ciklu. 🔄

Saikne ar psihes kodolu Patību: transformācijas atslēga ❤️

IFS terapijas centrālais mērķis ir palīdzēt cilvēkam atjaunot tiešu un pilnvērtīgu saikni ar savu psihes kodolu – Patību (Self). Patība ir iedzimts un veselīgs iekšējais resurss, kas piemīt katram cilvēkam. Patība ir līdzjūtīga, mierīga, ziņkārīga, drosmīga, pārliecināta, radoša un saiknē ar citiem.

Kad mēs atrodamies saiknē ar Patību, mēs spējam daudz efektīvāk pārvaldīt savas emocijas, attiecības un dzīves izaicinājumus. Saikne ar Patību atbrīvo ievainotās iekšējās daļas no sāpēm, ko tās nes, tostarp smago kauna nastu. Kauns, kas balstīts maldīgā pārliecībā par personīgo "defektivitāti", pakāpeniski mazinās un izgaist. Atjaunojas dabīgs un veselīgs kontakts ar sevi, veicinot iekšējo līdzsvaru, pašpieņemšanu, pašcieņu un līdzjūtību – gan pret sevi, gan pret citiem.

Šāds psihes centrs Patība ir katrā cilvēkā. Tiklīdz menedžera daļa sāk uzticēties šim cilvēka paša psihes centram Patībai, tā var atkāpties un ļaut ievainotajai daļai izpausties un dziedināties. Ievainotā daļa tad tiek uzklausīta un saņem nepieciešamo atbalstu un līdzjūtību, lai atbrīvotos no smagās nastas, ko tā nes, un atmestu maldīgos kauna rezultātā iegūtos uzskatus par sevi – defektivitāti, bezvērtību un citām negatīvām pārliecībām.

Šis process ir pilnīgi transformējošs, jo tas ļauj cilvēkam atjaunot saikni ar savu psihes centru Patību, dzīvot pilnvērtīgāku un līdzsvarotāku dzīvi, kas balstīta uz pieņemšanu un līdzjūtību, nevis kaunā balstītu defektivitātes un bezvērtības sajūtu.

3 soļu vingrinājums: Ko ikdienā darīt ar kritisko- kauninātāja balsi?🗝️

Šis vienkāršais, bet efektīvais vingrinājums palīdzēs mazināt kauna ietekmi, praktizējot iekšēju līdzjūtību un veicinot kontaktu starp savām psihes daļām:

1. Pamani iekšējo “kritisko kauninātāja” balsi

• Koncentrējies uz emocijām un ķermeņa sajūtām. Tiklīdz jūti, ka kāds iekšējais “monologs” saka, piemēram, “Tu esi slikts” vai “Tev tas neizdosies,” paliec kluss uz brīdi un ievēro, kur ķermenī rodas smaguma vai saspringuma sajūta.

• Atceries “kauninātāja” menedžera daļa parasti parādās, kad iekšējā ievainotā daļa (kauns) ir aktivizēts. Piefiksē to: “Aha, šī kritika varbūt mēģina mani pasargāt no vēl lielākas kauna sajūtas.”

2. Uzdod ziņkārīgus, līdzjūtīgus jautājumus

• Uz mirkli nevis cīnīties ar kritisko balsi, bet pajautā: “Ko tu, kritiķi mēģini ar šo panākt? No kā tu baidies? No kā Tu mani sargā?”

• Paturi prātā IFS pieeju: “Nav slikto daļu,” – katrai daļai ir savs pozitīvs mērķis (bieži vien tas ir mēģinājums pasargāt tevi no vēl dziļāka kauna). Mēģini izprast, kādu “labumu” šī kritiskā balss grib tev sniegt, pat ja tā izvēlētā stratēģija ir šobrīd sāpīga.

3. Atdali sevi no kauninātājas balss un piekļūsti Patībai (Self)

• Pat viena minūte, kad neesi saplūdis ar kritisko balsi, dod vietu tavai Patībai – iekšējam kodolam, kas spēj skatīties ar līdzjūtību un ziņkāri. Īsi pasaki: “Šī kritiskā balss ir daļa no manis, bet tas neesmu Es viss pilnībā.”

• Ja jūti spēcīgu kaunu, palīdzi sev “pārslēgties” uz iejūtīgāku dialogu. Piemēram, pavaicā: “Vai varu tev (kritiskajai balsij) piedāvāt labvēlīgu uzmanību un uzklausīt visu par ko esi satraukusies?” Šādi mainot perspektīvu un apzinoties, ka kritiķis cenšas sargāt ievainoto daļu.

Galvenais: Mērķis nav uzvarēt kritisko balsi, bet uzklausīt, saprast un atjaunot iekšējo līdzsvaru, kur Tu – kā Patība – vari justies mierīgi pat tad, ja kritiskā balss ir dzirdama.

Turpmākie soļi

Ja IFS pieeja Tevi uzrunā, sazinies ar mani un piesakies uz bezmaksas 20 min konsultāciju. Konsultācijas laikā pārrunāsimu Jūsu individuālo situāciju un noskaidrosim vai IFS terapija varētu būt Jums piemērota, lai pārvarētu kaunu un iegūtu lielāku sevis pieņemšanu un iekšējo mieru.

💡Tādēļ jušanās vainīgam par nodarīto vai kauns par nodarīto noved pie atšķirīgiem galamērķiem🎯 – vēlmes atjaunot attiecības vai bailēm un vēlmes paslēpties.💡

💡Piemēram, emocionāla trauma ir bērnībā piedzīvota emocionālā ignorēšana, nepietiekama empātija, kritika vai jūtu noniecināšana, kas var radīt dziļu sajūtu par personīgo nevērtīgumu. Šī agrīnā pieredze, neatkarīgi no tās nodoma, ietekmē pašvērtējumu un veido pārliecību par sevi kā par "nepietiekamu"💡