Vainas sajūta atpūšoties un iekšējais kritiķis: kad panākumi vairs nedod piepildījumu

Ja Tu jūties vainīgs atpūšoties, aktīvi salīdzini sevi ar citiem un tavs iekšējais kritiķis kļūst īpaši aktīvs brīžos, kad beidzot varētu ne par ko nedomāt, tas lielākoties nenozīmē, ka kaut ko dari par maz. Tā ir zīme, ka Tava iekšējā sistēma (IFS valodā — aizsargi/menedžeri) un nervu sistēma ir ilgstošā izdzīvošanas režīmā: atpūta netiek uztverta kā droša. Iekšēji notiek mobilizācija - kontrole, sacensība, konkurence…

Pie manis terapijā bieži griežas klienti, lielākoties vīrieši, kuri “ visu izdarījuši pareizi” — karjera, ienākumi, statuss, ģimene — bet iekšēji nejūtas piepildīti, jūt dziļu spriedzi un neapmierinātību un bieži vien ir arī kādas veselības sūdzības. Arī sievietes bieži atpazīst šo iekšējo dinamiku. Sievietēm tā visbiežāk ir sajūta, ka es nedrīkstu apstāties, jo bez manis viss sabruks -ģimenē, darbā.... Tās ir rūpes par citiem, atbildība, nespēja atslābt arī tad, kad varētu.

IFS un nervu sistēmā (polivagālā teorija) balstīta pieeja šeit mēdz būt īpaši palīdzoša.

Kad sasniegti noteikta līmeņa panākumi, finansiālās iespējas, sociālais statuss, ģimene utt., vajadzētu iestāties mieram. Bet tā vietā Tu attopies ar sajūtu, ka ar to joprojām nepietiek un piepildījums izpaliek vai ir pazudis.

Iekšā skan balss, kas liek nemitīgi salīdzināties. Lai gan racionāli zini, ka viss ar Tevi ir kārtībā, iekšā skan šaubas: "Bet Tu taču saproti mazāk par X... Y ir nopelnījis vairāk... Z strādā prestižākā nozarē... Vai tiešām tas ir viss, ko es savā dzīvē sasniegšu?"

Kā tas parasti izskatās ikdienā?

Ir sajūta, ka vairs nesanāk kā agrāk. Baterijas sēžas. Un rodas jautājums: vai tas ir vecums, izdegšana, depresija?

Iespējams esi pamanījis izmaiņas:

sabojājies miegs (grūti aizmigt / mosties naktī / domas neapstājas)
vainas sajūta atpūšoties (pat brīvdienās vai atvaļinājumā)
pastāvīgs saspringums ķermenī
ātra aizkaitināmība (uz ceļa, ģimenē, darbā)
aktīvs iekšējais kritiķis, perfekcionisms, salīdzināšanās (“nekad nav labi”)

Bieži līdzās šim ir arī dusmas. Reizēm liekas, ka burtiski eksplodēsi, ja vien tām ļautu vaļu. Tāpēc tās stingri turi ciet un ārēji esi savaldīgs. Tikai reizēm šajā mierā var pamanīt plaisas… pēkšņi uzbrēc kādam, kas nepalaiž uz ceļa... nereti tiek ģimenei…. Tu zini, ka tas nav pareizi, to nevēlies un pie sevis saki: "Es tāds neesmu." Bet tas notiek atkal.

Un, kad beidzot mēģini atpūsties vai neko nedarīt notiek paradokss. Tu jūties vairāk noguris no iekšējiem pārmetumiem par neko nedarīšanu nekā, ja vispār nebūtu atpūties.

Un bieži blakus ir vēl viena sajūta – lai ko es darītu, es neesmu līdz galam novērtēts. Tu esi prioritizējis citus, bet iekšā krājas rūgtums un aizvainojums, ko neteiksi skaļi, jo: "viņi tāpat nesapratīs".

Kāpēc tā notiek? (IFS + nervu sistēma)

IFS skatījumā šis nav stāsts par Tavu defektivitāti. Tas nav stāsts par to, ka Tu neproti novērtēt to, kas Tev ir, vai par to, ka vienkārši "iestājies vecums".

Patiesība bieži ir cita: iekšējā sistēma ir iestrēgus "izdzīvošanas režīmā". Tava vērtība ir balstīta sasniegumos, un tajā ko spēj dot, sagādāt citiem. Šis dzīves modelis ir izsmēlis tavus resursus. Sistēma vairs nespēj noturēt līdzsvaru tajā iekšējā spriedzē, kas gadiem krājusies.

Tas parasti izskatās šādi:

nav iespējams atslābināties, prāts skenē problēmas un riskus (pat atpūtā),
ķermenis visu laiku paliek saspringts (it kā “gatavs reaģēt”),
grūti samazināt tempu,
grūtības aizmigt, mošanās nakts laikā,
ātra aizkaitināmība, nervozitāte.

IFS to skaidro ar aizsargiem (menedžeriem) — iekšējām daļām, kas tic, ka drošība un vērtība ir iespējama tikai caur:

kontroli,
panākumiem,
statusu,
nekļūdīšanos,
nemitīgu turēšanos “augšā”.

Apstāšanās nozīmē kļūt neredzamam un nevajadzīgam, panākumu trūkums nozīmē izgāšanos, ievainojamību.

Šie Menedžeri ir palīdzējuši Tev sasniegt to dzīvi, kas Tev ir šobrīd. Panākumi, reputācija, spēju izturēt – tas viss ir, pateicoties viņu smagajam darbam. Taču vienā brīdī spiediens, ko viņi uztur, ir kļuvis par lielu - ķermenis sāk protestēt (nespēks, miega problēmas, apgrūtināta domāšana, atmiņa, problēmas ar spiedienu, sirds pārsitieni…).

Kāpēc iekšējais kritiķis ir tik nežēlīgs pret mani?

Kāpēc Tu vienkārši nevari baudīt to, kas Tev ir? Kāpēc kāds ar mazākiem sasniegumiem šķiet mierīgāks un apmierinātāks?

Īsā atbilde: Menedžeriem ir bail. Viņi sargā vēl vienu dziļāku slāni — ievainojamību (ievainoto iekšējo bērnu), ko psihe kādreiz iemācījās slēpt.

Bieži tur glabājas vecas pārliecības:

“Ja neesmu labākais, es neesmu vērtīgs.”
“Ja parādīšu vājumu, mani noraidīs.”
“Man jātiek galā pašam.”
“Tikai ērts un neprotestējošs, tikšu pieņemts un mīlēts.”

Un šīs pārliecības nekur nav pazudušas. Tās joprojām dzīvo Tavā nervu sistēmā, saskaņā ar bērnības pieredzēm, un tām ir pilnīgi vienalga cik Tev gadu ir šobrīd.

Tavi Menedžeri (Perfekcionists, Kritiķis, Uzvarētājs) joprojām sargā šo iekšējo ievainoto bērnu. Viņi nevēlas, lai tam jebkad vairs būtu jāpiedzīvo tā vientulība, kauns, atstumtība un mazvērtība, kas tika piedzīvota pagātnē.

Tieši tāpēc apstāties ir bīstami... Tajā brīdī, kad Tu apstājies - menedžeri atgādinās par sevi caur trauksmi, vainas apziņu un uzmācīgām domām.

Kāpēc tik grūti apklusināt iekšējo kritiķi? Kad ar gribasspēku un disciplīnu vairs nepietiek

Vecās metodes – lielāka disciplīna, jauna "produktivitātes sistēma", vēl vairāk izaugsmes kursu – Tev vairs nepalīdzēs. Tāpat nepalīdzēs aizbēgšanas stratēģijas - alkohols, porno, sports utt. Ja Tu esi nonācis šeit un lasi šo rakstu, tad to visdrīzāk jau zini.

Terapijā, strādājot ar IFS, mēs nemēģināsim Tevi “uzlabot” vai iedot vēl vienu stratēģiju, kā "saņemties" un sadzīvot ar esošo situāciju. Tas nav stāsts par tavu gribasspēka, rakstura trūkumu vai nepietiekamām zināšanām .

Tas ir stāsts par Tavu nervu sistēmu, kas gadiem ilgi ir iemācījusies Tevi sargāt caur kontroli un spriedzi.

Šajā darbā mēs nemeklējam atbildes ar prātu. Ja to varētu tā vienkārši izdomāt, to jau sen Tu būtu izdarījis.

Kāpēc nervu sistēma neatslābinās?

Svarīgākais nav tas, ko Tu domā vai vēlies, bet gan tas, kas notiek Tavā ķermenī brīdī, kad mēģini apstāties:

Kā reaģē Tavs ķermenis? Kādas ir emocijas un domas?
Kas notiktu, ja Tu vairs netiektos uzvarēt, gūt panākumus?
Ko tā cenšas nepieļaut par katru cenu?

Šādi jautājumi var šķist vienkārši, bet patiesas atbildes, kas balstās sajustā patiesībā, lielākoties sniegs pilnīgi jaunas atbildes un jaunus ceļus uz harmoniskākām attiecībām ar sevi.

Ja rakstītajā atpazīsti sev - panākumi nav snieguši piepildījumu, bieži piedzīvo vainas sajūtu atpūšoties, traucē nepārtrauktā salīdzināšanās ar citiem, piesakies uz konsultāciju.

Pirmajā sesijā mēs sāksim veidot Tavu iekšējās sistēmas karti, un sāksim strādāt ar cēloņiem, nevis simptomu menedžmentu.